ASV Retro 2025.
Posted on 21. decembrī, 2025. Komentējiet
Autors kopā ar kolēģi G.Straubu izstādē AUSA 2025.
2025. gads pagājis kā pats savādākais un pārmaiņām bagātākais, kādu atceros kopš deviņdesmitajiem, kad arī ļoti daudzas lietas mainījās. Tāpēc šī gada blogu ierakstus šķiet īsti vietā noslēgt ar nelielu retrospekciju, atskatīties uz gada būtiskākajām pārmaiņām un to ietekmi uz manu dzīvi ASV. Daži sūdzas par nelabvēlīgiem apstākļiem, lielajām korporācijām, kuras, šķiet, pārņem un kontrolē visu pasauli, bet, no citas puses skatoties, dzīve ir kā ceļojums pa bangojošu jūru – bezjēdzīgi sūdzēties, ka vējš jūrā ir stiprs vai straume ne tāda, jācenšas uztaisīt izturīgu laivu ar tādām burām un stūri, kas neļautu noslīkt un līdzētu nokļūt kādās skaistās un pārticīgās zemēs!
Lai arī Tramps kļuva par prezidentu pirms nepilna gada, šķiet, pagājis jau vesels gadsimts. Aizmirsušās progresīvās runas par minoritātēm, klimata pārmaiņām un zaļo kursu. Tagad, no ASV iebraucot Eiropā, man šī retorika liekas neparasta un tāda kā vecmodīga, jo nu ir jāurbj nafta, jābūvē datu centri un jārūpējas par ASV interesēm pirmajā vietā, un ar visiem jātaisa labs bizness.
Liekas, ka vienas no lielākajām redzamajām pārmaiņām, dzīvojot ASV, norisinās imigrācijā. Kāda man labi pazīstama latviešu kundze nebija sakārtojusi savus uzturēšanās dokumentus un, lai arī ASV dzīvoja vairāk nekā divdesmit gadu, turklāt lielāko daļu no šī laika divās legālās laulībās ar ASV pilsoņiem, tas viņu nepavisam nepaglāba, un Jauno Gadu viņa sagaida imigrantu aizturēšanas centrā vienā kopā ar 50 citām galvenokārt Dienvidamerikas izcelsmes biedrenēm, kur atrodas jau kopš oktobra vidus. Katru nedēļu tiek paziņots, ka “jaunumi par viņas lietas izskatīšanu pienāks nākamnedēļ.” Jāpiebilst, ka viņa tika aizturēta ASV iekšējā pārlidojuma laikā, ielidojot Denverā. Trampa administrācija ir uzstādījusi plānu aizturēt un izraidīt 1 miljonu nelegālo imigrantu gadā, un, jāsaka, ka šie plāni arī tiek diezgan demonstratīvi pildīti.
Kāds cits man pazīstams cilvēks pēc vairāk nekā gadu ilgas ņemšanās saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļaujas “Green card” atteikumu. Ja pirms gada līdzīgā situācijā tika akceptēti aptuveni 80% pieteikumu, tad šogad šī proporcija ir apgiezusies otrādi un akceptēti tiek vairs tikai 20% pieteikumu. Jāpiebilst, ka cilvēks un pieteikums pavisam uzticams un nekādā gadījumā nebūtu slogs ASV nodokļu maksātājiem vai apdraudējums ASV drošībai.
Tajā pašā laikā mūsu uzņēmumam izdevās nokārtot vai pagarināt visas nepieciešamās darba vīzas saviem darbiniekiem un nekādus apgrūtinājumus mūsu izmantotajam darba vīzu tipam neizjutām. Gada vidū bija liela cepšanās un viļņošanās ap L1 darba vīzām saistībā ar Administācijas paziņojumu, ka tā iekasēs $100 000 gadā no uzņēmumiem, kuri šīs vīzas pieprasa. Tagad tas viss ir noklusis un šķiet, ka paslaucīts zem tepiķa.
Līdzīgi kā ar imigrāciju, arī ar tarifiem ir gājis kā pa celmiem. Gads iesākās ar skaļiem paziņojumiem par milzīgām ievedmuitām, kuras pēc tam klusiņām tika vai nu samazinātas vai atceltas pavisam. Piemēram, Eiropas Savienības, tātad arī Latvijas precēm tarifu griesti ir 15%, bet daudzām preču grupām, tajā skaitā arī SAF Tehnikas ražotajiem mikroviļņu radio, tarifi netiek piemēroti vispār. Līdz ar to tarifi it kā ir augsti, bet tajā pašā laikā daudzām preču grupām netiek piemēroti. Vēl arī jāņem vērā, ka ASV turpinās vairākas tiesvedības, kuras pret Administrāciju ir ierosinājuši ASV tirgotāji, starp kuriem prominentākais ir Costco, kurās tiek apstrīdētas Prezidenta tiesības šādus tarifus noteikt. Neviens nezina, kādas būs sekas un kas notiks, ja tiesa lems, ka Administrācijai nemaz nav tiesības bez Kongresa ziņas tarifus noteikt.
Gada sākumā, uzsākoties visai tarifu putrai, ASV akciju tirgi pamatīgi nogāzās un no tā cieta arī šo rindu pazemīgais autors, jo tieši tajā brīdī savajadzējās naudu nodokļu nomaksai, tomēr vēlāk šie paši akciju tirgi atkopās un tagad, piemēram, S&P 500 vērtība ir pieaugusi par aptuveni 15%, salīdzinot ar to, kāda tā bija 2025. gada 1. janvārī. Tiesa, lielā mērā šo pieaugumu nosaka tā saucamais “mākslīgā intelekta” burbulis – kompānijas būvē datu centrus, pērk NVIDIA čipus, lai arī reāla peļņa šīm “mākslīgā intelekta” kompānijām ir sagaidāma kādā ne tik tuvā nākotnē. T.i., visas dzīres notiek uz vēl neiegūtās peļņas rēķina. Vai un kad burbulis plīsīs, to saprotams, neviens nezina, bet risks ir stipri liels. Nu un vēl jau arī manu prieku par ASV akciju tirgu ienesīgumu aptumšo vājais dolāra kurss. 1. janvārī par 1 dolāru varēju nopirkt 0.98 eiro, bet tagad tikai 0.85 eiro. Tā kā mana alga un ietaupījumi ir ASV dolāros, tad, pārvēršot šo visu eiro, mani ietaupījumi un alga ir sarukuši par 13%.
SAF Tehnikai 2025. gads ASV bija salīdzinoši veiksmīgs – tarifi mūsu biznesu ietekmēja maz, drīzāk jau grūtāk klājās konkurentiem, kuri pārsvarā visu ražo Ķīnā vai citās Āzijas valstīs. ASV klienti joprojām nediskriminē partnerus un, ja piedāvātā kvalitāte un cena ir laba, tad par preču izcelsmes valsti neviens nesatraucas. Varbūt vienīgi kopējā ekonomiskā nestabilitāte liek vienam otram rūpīgāk izsvērt to vai citu investīciju nepieciešamību, un Administrācija daudziem projektiem (piemēram, PBS, jeb Publiskajām Televīzijām) ir nogriezusi finansējumu pavisam, un tas kaut kādā mērā skar arī mūsu biznesu. Vienā teikumā situāciju varētu raksturot kā ciešamu, toties mazāk prognozējamu nekā senāk.
Raugoties uz Latvijas politiķu vizītēm (tās notiek bieži un ir augsta līmeņa) ASV un izskanējušajiem publiskajiem paziņojumiem, rodas sajūta, ka ASV Latvijas politiskajās un ekonomiskajās prioritātēs atrodas augstu. Piemēram, Spotlight Latvia konferencē, kuras rīkošanā strādāja arī šo rindu autors, šī gada oktobrī Vašingtonā piedalījās trīs Latvijas valdības ministri un Eirokomisārs Valdis Dombrovskis. Mūsu valdība vēlas vairāk ASV investīciju Latvijā, gan kopuzņēmumu, gan dažādu infrastruktūras projektu formā, jo visi zina, ka Tramps ir par biznesu, un ASV biznesa intereses gatavs aizsargāt arī ar ieročiem. Paziņojumi, protams, ir viena lieta, un konkrēti projekti pavisam cita, jo tie prasa neatlaidīgu darbu, fokusu, pacietību un arī laiku, un darāmā šajā jomā ir vēl ļoti daudz.
Ar Ukrainas karu Latvija ieguvusi “piefrontes valsts” statusu. Domāju, ka nesen publicētie dati, kuri parāda, ka Latvija atrodas pirmajā vietā Eiropas Savienībā industriālās ražošanas pieaugumā (nepārskatījāties) ir saistīti tieši ar militāro izdevumu pieaugumu un militārajām investīcijām. Arī Latvijas atpazīstamība ASV ir izaugusi tieši kara dēļ. Pēkšņi Latvija ir interesanta ar savu tuvumu gan karadarbības zonai, gan arī potenciālajai Ukrainas atjaunošanai. Tiesa, pozitīvi augļi nākotnē ir sagaidāmi, ja spēsim aizsargāt un nosargāt savu valsti.
Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.
Sabiedriskā kārtā strādāju par Latvijas-ASV Tirdzniecības kameras līdzprezidentu: www.latvianchamber.com
Pārējos mana bloga ierakstus, kurus rakstu kopš 2015. gada, vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.
Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!
Par gada lielāko Latvijas – ASV biznesa notikumu
Posted on 1. oktobrī, 2025. Komentējiet
Līdz Latvijas – ASV šī gada lielākajam biznesa notikumam – Spotlight Latvia konferencei atlicis vien mazliet vairāk par divām nedēļām, tādēļ pēdējais brīdis par to pastāstīt plašākai publikai. Konference norisināsies ASV galvaspilsētā Vašingtonā, no 14.–16. oktobrim, ar zīmīgu un laika garam atbilstošu nosaukumu “US & Latvian Security in a Volatile World”. Kā noprotams no nosaukuma, konferences galvenā tēma būs militāra rakstura investīcijas un uzņēmējdarbība. Paneļdiskusijās apspriedīsim dronus, bruņojuma ražošanu, kiberdrošības izaicinājumus, kritiskās infrastruktūras un transporta aktualitātes, kā arī Pan-Baltijas sadarbību drošības jautājumos. Pasākuma galvenais sponsors ir Latvenergo, savukārt zelta sponsoru vidū ir tādi Latvijā pazīstami uzņēmumi kā LMT Defence, Belss, SAF Tehnika, Edge Authonomy, Hidden Level (ASV pretdronu tehnoloģiju uzņēmums) un virkne citu. Spotlight panelisti izraudzīti no tādām pasaulē pazīstamām kompānijām kā Nvidia, Google, Meta, Anduril, Palantir u.c. Pasākumu organizē LACC – Latvian American Chamber of Commerce, kuras līdzpriekšsēdētājs esmu kopš 2022. gada; mēs strādājam plecu pie pleca ar LIAA, Latvijas vēstniecību ASV un ASV vēstniecību Latvijā. Sīkāku informācija par darba kārtību, runātājiem, organizatoriem un atbalstītājiem atradīsiet mūsu mājas lapā: https://latvianchamber.com/spotlight-latvia-2025/
LACC pirmssākumi meklējami Čikāgā, kur Mikuss Kīns kopā ar draugu grupu iesāka LHHC – Latvian Happy Hour Club. Ideja pavisam vienkārša – regulāri aicināt Čikāgas latviešu uzņēmējus un profesionāļus satikties kādā bārā, iedzert alu un apmainīties ar idejām, projektiem vai vienkārši pasocializēties. No šejienes arī dzima doma par ASV latviešu biznesa konferenci ar mērķi popularizēt Latvijas biznesu ASV. Pirmā Spotlight Latvia notika 2017. gadā Čikāgā. Tur arī es pirmo reizi uzzināju par tāda LACC eksistenci, satiku uzņēmējus gan no Latvijas, gan arī no ASV, un sapratu, ka SAF Tehnika nebūt nav vienīgā kompānija, kura būvē biznesu ASV. Kopš tā laika daudz ūdeņu aiztecējis, noorganizētas vēl trīs Spotlight Latvia konferences un LACC ir nobriedusi un izvērtusies par profesionālu un ietekmīgu organizāciju. Amerikas Savienotās Valstis aptver milzīgu teritoriju, un gandrīz katrā lielā pilsētā LACC pārvalda viens vai divi reģionālie direktori, kuri brīvprātīgi organizē “laimīgās stundas” un kalpo kā “foot on the ground” – pazīst vietējos latviešus un pārzina biznesa vidi attiecīgajā pilsētā un štatā. Kopā LACC ir vairāk nekā 150 biedru – gan lieli uzņēmumi, gan pavisam nelieli biznesi, bet par reģionālajiem direktoriem brīvprātīgi strādā aptuveni 15 LACC biedri.
Latvijas biznesa vizītēs ārzemēs nereti manāms, ka “latvieši vārās savā sulā” – visa komunikācija notiek galvenokārt starp pašiem atbraukušajiem uzņēmējiem, un konferenču dalībnieku vidū ir maz ārzemnieku, līdz ar to sajūta ir kā tādā kruīza kuģī – it kā tas peld svešās jūrās, bet uz klāja aizvien tās pašas sejas. Viens no iemesliem varētu būt tas, ka Latvija ir maza un pasaulē mazpazīstama, bet cits un daudz svarīgāks secinājums ir, ka katram uz ārzemju konferenci braucošajam dalībniekam ir jāizpilda savs mājasdarbs, proti, jāsagatavo vismaz pamata informācija ar atbildēm uz potenciālo ārzemju partneru jautājumiem: 1) Kas ir Tavā groziņā?
2) Ko Tu vēlies? 3) Kā es varu palīdzēt? Jo labāks būs piedāvājums, jo profesionālāk izskaidrots, jo lielāka iespēja, ka biznesa sarunas veidosies saturīgas. Noderīgi būtu arī nebraukt kā Nezinītim uz Mēnesi (atsauce uz grāmatu, kura bija populāra manā bērnībā septiņdesmitajos gados PSRS), bet izdarīt mājasdarbu arī šajā jomā un uzzināt, gan kā darbojas ASV sistēma, gan arī kurus šīs sistēmas dalībniekus vēlies satikt un uzrunāt.
Vašingtonā Spotlight Latvia organizēšanā darbojas LACC reģionālie direktori Georgs Straubs un Vizma Carver, kā arī viņu vietējā komanda: Dainis Butners, Chiaki Bems un Markuss Videnieks. Visi pieredzējuši ASV aizsardzības nozares un tehnoloģiju eksperti ar iespaidīgu kontaktu loku kā publiskajā, tā privātajā sektorā. Arī Latvijas vārds pašreizējo ģeopolitisko izaicinājumu dēļ ASV ir atpazīstamāks nekā jebkad agrāk. Tādēļ: dzelzs ir jākaļ, kamēr tā vēl karsta! Mūsu mērķis ir panākt, lai ASV lielie uzņēmumi attīstītu savas ražotnes Latvijā – līdzīgi kā nesen izsludinātā munīcijas rūpnīca, kuru veidos Vācijas Rheinmetall AG un kuras izveidē tiks ieguldīts vairāk nekā 200 miljonu eiro. Bet vēl jau Latvijā ir arī ostas, dažāda kritiskā infrastruktūra un enerģētikas projekti, un arī to realizācijai ļoti noderētu ASV investīcijas. Viens no LACC šī gada projektiem ir regulāri atjaunots Latvijas – ASV biznesa pārskats, kura būtiskākā sadaļa ir informācija par Latvijas uzņēmumiem, kuri eksportē uz Ameriku – kas tie ir, ar ko tie nodarbojas un kā tos sasniegt? Kuram gan citam, ja ne organizācijai, kuras misija ir veidot biznesa tiltu starp ASV un Latviju, būtu jāzina un jāpazīst abu tirgu spēlētāji? Ieguvām informāciju par vairāk nekā 50 šādām kompānijām, un pirmo reizi to prezentēsim Spotlight Latvia konferences laikā, turklāt īpaši izcelsim trīs izcilākos Latvijas uzņēmumus, kuri darbojas ASV, un tos godinās ASV vēstniecība Latvijā, Latvijas vēstniecība ASV un LACC valde. Ceru, ka ar šo pārskatu izdosies iedibināt vērtīgu tradīciju un tā tiks turpināta un kopta arī turpmāk.
Augsti novērtēju konstruktīvo sadarbību, kādu mums ir izdevies izveidot gan ar LIAA, gan Ekonomikas, Ārlietu un Aizsardzības ministrijām, gan arī ar ASV iestādēm un daudziem publiskā un privātā sektora dalībniekiem. Mūsu mērķis ir stipra, droša un pārtikusi Latvija! Ceru, ka tuvākajā laikā, bet varbūt jau pat no Spotlight konferences, varēšu ziņot par vēl kādiem iepriecinošiem un nozīmīgiem jaunumiem!
Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.
Sabiedriskā kārtā strādāju par Latvijas-ASV Tirdzniecības kameras līdzprezidentu: www.latvianchamber.com
Pārējos mana bloga ierakstus, kurus rakstu kopš 2015. gada, vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.
Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!
Iespaidi par Latviju ar skatu no ASV un kā mums klājas pie Trampa 2025
Posted on 2. septembrī, 2025. Komentējiet
Kāpēc reti raksti blogu? Kad atkal būs jauns raksts? Šie ir jautājumi, kurus bieži dzirdēju šovasar Latvijā. Latvijas lielā priekšrocība ir iespēja satikt “visus, kurus vajag satikt” ļoti īsā laika sprīdī un kompaktā fiziskā vietā. Cilvēkiem Latvijā nereti ir grūti saprast, cik ļoti dzīve un biznesa taisīšana Latvijā atšķiras no ASV. Kā teica mans dēls, kurš darbojas kino nozarē – Latvijā ir viens neliels burbulis, kamēr tikai vienā Losandželosā šādu burbuļu ir vismaz trīsdesmit. Latvijā karjeras izaugsmes trepēm ir pieci kāpšļi, bet ASV vismaz simts. Tāpēc ne tikai vēlme paēst, bet arī ambīcijas, ir iemesli, kas latviešiem liek izvēlēties dzīvot un strādāt ārzemēs.
Regulāri braukājot starp Latviju un ASV, ir laba iespēja vērot izmaiņas un censties izskaitļot tendences. Piemēram, pirms diviem gadiem man šķita, ka investīciju klimats Latvijā tikai pasliktināsies. Ukrainas karš nav pats pievilcīgākais fons, lai kāds nāktu un riskētu ar savu naudu. Šis bija viens no būtiskiem iemesliem, kāpēc pirms gada izšķīrāmies pārdot savu ilgi būvēto un loloto uzņēmumu Mobilly. Tomēr šovasar izskatās, ka pārdošanas lēmums nebija izvēlēts pareizākajā laikā, jo investīciju apjoms Latvijā pieaug un ārzemnieki gluži labprāt pērk gan Latvijas uzņēmumus, gan arī piedalās dažādos investīciju projektos. Tātad viņi tic, ka Latvijā saglabāsies stabilitāte un ieguldījumi nesīs labu atdevi.
Bet kā tad jums tur ASV – vai Tramps visu jau nav līdz nepazīšanai sačakarējis? Aprīlī, uzreiz pēc tarifu izsludināšanas, akciju tirgi pamatīgi nogāzās. Lielu daļu savu ietaupījumu es turu ASV akcijās un tieši sakrita, ka gada nodokļu nomaksas laikā šo akciju cenas bija pamatīgi nokritušas, līdz ar to, lai dabūtu naudu, nācās ieguldījumus pārvērst naudā ar zaudējumiem. Tomēr skatoties gada griezumā, ASV akciju tirgiem klājas pavisam labi – S&P500 ienesīgums kopš 2025. gada sākuma ir +11.1% un gads jau vēl tikai pusē. Aprīlī dominējošo paniku ir nomainījis optimisms un ASV ekonomikā viss rūc, dūc un notiek, lai arī cenas tarifu ietekmē uz daudziem produktiem ir ļoti pieaugušas. Piemēram, apgērbam vidēji +20%, vidējā auto cena pieaugusi par $6000 un tādā garā. Šis, saprotams, ļoti negatīvi arī atspoguļojas Trampa reitingos iekšzemē.
Viena no tendencēm, kas ir līdzīga ASV un Latvijā, ir runas par to, ka jāsamazina valsts tēriņi. ASV gada sākumā ar šo plosījās Masks, kamēr vēl nebija gauži publiski saplēsies ar Trampu. Valsts izmaksu samazināšana ir miglaina un grūti atsekojama padarīšana. Tiek ziņots, ka darbinieku skaits federālajā valdībā esot samazināts par 200 000, jeb aptuveni 12%, bet tajā pašā laikā kopējie federālā budžeta tēriņi 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, esot pieauguši, droši vien, ka tas saistīts ar augošajām parāda apkalpošanas izmaksām un, protams, arī militārajiem tēriņiem, jo visam citam budžeti tiek drastiski griezti. Katrā ziņā arī Denveras pašvaldība pirms pāris nedēļām ziņoja, ka viņiem, lai savilktu galus, esot jāatlaiž 250 darbinieki, tā ka par “valdības izmēra samazināšanu” tiek ziņots visur un nepārtraukti, un šķiet, ka metodiskāk un plašāk, nekā tas tiek darīts Latvijā.
Vēl viena lieta, kas ļoti iekrita acīs, dzīvojot šovasar Latvijā, ir nepārtrauktie svētki, festivāli un koncerti, kurus par baltu velti visiem piedāvā Latvijas pašvaldības. Kā šādos apstākļos var pelnīt komerciālu pasākumu rīkotāji, man ir liels noslēpums, bet nenoliedzami arī, ka lielā pasākumu konkurence ved pie ļoti augstas priekšnesumu kvalitātes. Vēl lielāks noslēpums ir, kā tas iet kopā ar pasludināto nepieciešamību taupīt? Katru nedēļas nogali bija grūti izvēlēties, kurus no daudzajiem pasākumiem apmeklēt. ASV arī mēdz notikt bezmaksas koncerti pilsētu parkos vai bāros, bet vērienam, kāds tas šobrīd ir Latvijā, tie nestāv ne tuvu. Latvija attiecībā uz dziedāšanu un dejošanu patiešām ir varena lielvalsts, un gan jau, ka vasara ir gluži tīkams pļaujas laiks mūsu pieprasītākajiem māksliniekiem. Vēl mums sanāca paciemoties divās muižās – vienā Cēsu pusē un vienā netālu no Rundāles pils. Jāsaka, ka šī pieredze gan šķita nedaudz skumīga, jo abu iestādījumu piedāvātā kvalitāte un it īpaši apkalpošanas kultūra nekādi neatbilda prasītajai cenai, un es sev nosolījos vismaz kādu laiku Latvijas muižās naktis vairs nepavadīt. Pie Rundāles mūs mēģināja noindēt ar neiedomājami rūgtiem kabačiem, apgalvojot, ka tie ir “pašu gatavoti, no muižas pagrabiem”, kamēr muižas vīnu izvēle aprobežojās ar “balto” un “sarkano”, bet glāzes cena par visštruntīgāko lauku veikalos nopērkamo dažu eiro pudelē vīnu bija pavisam astronomiska. Cēsu pusē savukārt mēs jutāmies kā nabaga radinieki iemaldījušies kaut kādā augstu kungu privātā tusiņā, kur īpašnieki, taupīgi cilvēki būdami, tomēr centās vēl dažus numuriņus pārdot arī par naudu.
Bet mūs jau neviens ASV tagad vairs negaida – šādas frāzes es nereti dzirdēju šovasar Latvijā. Paradoksāli, bet SAF Tehnikas biznesam ASV patreiz klājas gluži labi, daudzi mūsu produkti ir “izņēmumu sarakstos” un ar tarifiem neapliekas, bet pat tie, kuri apliekas, konkurē ar precēm, kuras ražotas Ķīnā vai citās trešās pasaules valstīs, kurās ražotām precēm ir vēl augstākas ievedmuitas, līdz ar to relatīvi pret šīm precēm mēs esam konkurētspējīgāki. Ļoti pamanāma izmaiņa Latvijā ir arī dažādu militāru produktu ražotāju un jaunuzņēmumu skaita daudzkārtīgs pieaugums. Pat tie paziņas, kuri vēl nesen sevi sludināja par pārliecinātiem pacifistiem, tagad ir metušies dronu un dažādu citu ieroču izgudrošanā un ražošanā, un nav jau arī nekāds brīnums, jo bizness atrod ceļu pie naudas gluži kā ūdens izsūcas cauri spraugām un atverēm. Un nekam mūsdienās nav tik daudz naudas kā ieročiem. Šajā sakarā arī mēs ASV nesēžam rokas klēpī salikuši, aktīvi rosāmies, lai palīdzētu Latvijas uzņēmumiem, kuri darbojas aizsardzības, enerģētikas un kritisko komunikāciju nozarēs, gan atrast ceļu uz ASV tirgu, gan arī piesaistīt Latvijai tik ļoti nepieciešamās ASV investīcijas. Jo lielāka būs amerikāņu ekonomiskā interese Latvijā, jo lielākā drošībā mēs dzīvosim. Tādēļ arī manis pārstāvētā Latvian – American Chamber of Commerce 16. oktobrī Vašingtonā rīko vērienīgu eksporta uz ASV veicināšanas un investīciju piesaistes Latvijai konferenci ar aizsardzību un kritisko infrastruktūru saistītajām nozarēm. Konferencē mēs sagaidām ap trīssimt dalībnieku, ieskaitot valsts augstākās amatpersonas. Spriežot pēc intereses, šī arī ir šodien Latvijā visaktuālākā tēma. Par konferencē redzēto un sajusto es uzrakstīšu ziņojumu kaut kad oktobra beigās – sekojiet blogam!
Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.
Sabiedriskā kārtā strādāju par Latvijas-ASV Tirdzniecības kameras Līdzprezidentu: www.latvianchamber.com
Pārējos mana bloga ierakstus, rakstītus kopš 2015. gada vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.
Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!
Ziņojums no Amerikas
Posted on 6. aprīlī, 2025. Komentējiet
Rakstu šo blogu jau desmit gadus. Dažeiz biežāk un dažreiz retāk, bet kopumā samērā regulāri. Pēdējo mēnešu laikā ASV notiek tādas pārmaiņas, ka, lai arī noskaņojums ir visai drūms, tomēr uzskatu par savu pienākumu padalīties savos novērojumos un pārdomās.
Pagājušajā nedēļā trīs dienas pavadīju Monreālā – vajadzēja apciemot kādu senu un svarīgu klientu. Vakarā ar kolēģi iegājām bārā, lai iedzertu “nightcap”. “Mums lūdzu divus oldfashioned” – tas ir kokteilis, kas sastāv no burbona, ledus, pāris pilēm sīrupa un bitter uzlējuma. Viens no izplatītākajiem kokteiļiem, ko ASV bāros patērē džentlmeņi. “Mums bārā burbona nav, mums vispār nav nekāds ASV alkohols – tarifi, ziniet”, žigli, ar franču akcentu angliski nober mūsu bārmenis. “Bet varu jums pagatavot oldfashioned no laba Kanādas rye viskija.” Tā nu mēs ar kolēģi tiekam pie Kanādas oldfashioned un, to mierīgi malkojot, pārspriežam mirkļa aktualitātes, kuras pirmkārt jau ir tirdzniecības karš ar Kanādu un Meksiku, kas sākās jau vairāk nekā pirms mēneša, bet kopš pagājušās nedēļas aptver visu pasauli.
2. aprīlī Tramps izziņoja visaptverošus ASV tarifus, ko administrācija nodēvēja par “Liberation day”. Šie tarifi nozīmē to, ka importētājiem, kuri ievedīs preces ASV no ārzemēm, būs jāmaksā nodoklis. Piemēram, precēm, kuras importēs no Latvijas, tiks piemērots 10% “bāzes” tarifs, kurš pēc jaunās politikas ir jāmaksā par importu no jebkādām ārzemēm, un 20% “Eiropas Savienības papildu tarifs”. Tātad kopā ievedmuita no Eirpopas Savienības būs 30%. Rēķiniet, ja Aranet sensors ASV šobrīd maksā divsimts dolāru, tad pēc brīža tas maksās kādus 240 dolārus. Es protams, vienkāršoju – ievedmuitu uzliek nevis pārdošanas cenai, bet cenai, par kādu preci ieved. Un tad vēl ir garš saraksts ar preču grupām, kuras ar ievedmuitu neapliek, arī elektronikas precēm, kādas ražo SAF Tehnika, ievedmuita ir zemāka, bet kokmateriāli ar ievedmuitu vispār netiek aplikti. Līdz ar to Latvijas kokrūpniecības nozare var uzelpot – viņu produkciju Trampa tirdzniecības kari pagaidām neskar. SAF Tehnikā mēs vēl pūlamies saprast – par cik mūsu preču pašizmaksa ASV sadārdzināsies un kā tieši jaunā sistēma darbosies. Dažas lietas gan jau ir skaidras pašlaik – ja iepriekš gan Kanādai, gan Dienvidamerikai mēs uzturējām cenas tikai ASV dolāros, tad tagad, visticamākais, nāksies ieviest cenu lapas viņu vietējās valūtās un arī loģistiku nāksies organizēt, apejot ASV – importējot pa tiešo no Latvijas uz gala klientu valstīm. Vēl redzu, ka gandrīz visi SAF Tehnika konkurenti ir pacēluši cenas – arī viņi savu produkciju ražo ārpus ASV un patreizējā nenoteiktība prasa būt īpaši piesardzīgiem – neviens negrib dempingot un iesaistīties cenu karos, visi labāk paceļ savas cenas un nogaida, ar ko viss šis beigsies.
Tarifi pagaidām visvairāk skar tieši preču importētājus, taču kopš janvāra sākuma ASV akciju tirgus galvenie indeksi ir nokritušies par 15-20%. Tas ir, ja tu biji sakrājis 1 miljonu vecumdienām, tad kopš gada sākuma esi pazaudējis jau $200 000 savu iekrājumu. Nenoteiktība rada investoros paniku – tie steidz pārdot akcijas un ieguldīt līdzekļus kādos drošākos aktīvos. Tā kā ASV vidusslānis pamatā savu pensiju krāj paši, jo valsts piedāvātā pensija ir gauži trūcīga, tad varat iedomāties, ko šobrīd runā un domā šis vidusslānis, kuriem mūža ietaupījumi ir ieguldīti ASV uzņēmumu akcijās? Ja pagaidām par inflāciju runā tikai garāmejot, galvenokārt pieminot augstās olu cenas, tad vēl pēc dažām nedēļām ASV tauta ieraudzīs jaunās kafijas, avokado un gaļas cenas, un tās nepavisam nebūs patīkamas. Pagājušajā nedēļā ASV notika divas svarīgas vēlēšanas, kuras daži vērotāji steidzās pasludināt par referendumu Trampa politikai. Viskonsīnā (vidienes štats, kur ražo daudz sieru) vēlēja augstākās tiesas tiesnesi. Vēlēšanas bija svarīgas, jo Viskonsīnas augstākajā tiesā liberālie un konservatīvie tiesneši ir puse uz pusi un šajās vēlēšanās ievēlētais tiesnesis izšķirs, vai tiesa būs konservatīva vai liberāla. Īlons Masks un citi Trampu atbalstošie uzņēmēji ziedoja lielu naudu (virs 50 miljoniem, kas ASV ir rekords šādām vēlēšanām), lai ievēlētu konservatīvu tiesnesi. Tomēr vēlēšanās ar atrāvienu uzvarēja liberālais kandidāts. Citas vēlēšanas notika Floridā, kur vēlēja divus Kongresa deputātus. Abos uzvarēja republikāņi, bet ar daudz mazāku pārsvaru, nekā šajos pašos apgabalos nesen uzvarēja Tramps. No šī politikas vērotāji secina, ka atbalsts Trampam diezgan ievērojami mazinās.
Pēdējā laikā ASV prese daudz raksta, ka ASV robežu šķērsot ir kļuvis ievērojami grūtāk. Tiek ziņots par gadījumiem, kad cilvēki ar pavisam normāliem ceļošanas dokumentiem katram gadījumam ievietoti uz pāris nedēļām aizturēšanas centros. Tā teikt, līdz apstākļu noskaidrošanai. ASV robežapsardzes aģenti varot prasīt uzrādīt mobilos telefonus, lai pārbaudītu potenciālo ieceļotāju sociālo mediju kontus un šaubu gadījumā tiesīgi liegt iebraukšanu vai pat nosūtīt uz iepriekš pieminētajiem aizturēšanas centriem.
Šādu rakstu un runu iespaidots, nākošajā dienā ļoti savlaicīgi devos uz Monreālas lidostu, lai lidotu mājās uz Denveru. Lai arī man “visi ASV papīri” ir teicamā kārtībā, tomēr ASV robežas šķērsošana nevienos laikos nav bijusi patīkama izklaide. Kā izskatījās imigrācija 20. gadsimta sākumā, ļoti krāšņi parādīts seriāla “1923” 3. sezonā, ko tieši tagad rāda Paramount + platformā, ja vēlaties saprast ASV dvēseli, tad iesaku skatīties tieši šo Tailora Šeridana (viņam arī “Yellowstone”) seriālu. Monreālas lidostu pieminu, jo visiem, kuri lido no Kanādas uz ASV, ASV muita un imigrācija ir iekārtota jau Kanādas pusē. Tad nu ASV robeža Monreālas lidostā izskatījās kā izmirusi spoku pilsēta – robežas šķērsošana aizņēma apmēram minūti – ASV robežsargs mani nofotografēja un teica “Laipni lūgts ASV”, uz manu pasi un Green card pat nepaskatoties.
Par to, ka ASV ir jāievieš ievedmuitas, Tramps runā un raksta jau kopš 20.gs. astoņdesmitajiem gadiem, tāpēc domāju, ka tie ir uz palikšanu un akciju tirgus krahs, visticamāk, to neapstādinās. Arī lielā ASV uzņēmēju delegācija, kura šajā nedēļas nogalē dodas uz Maro Lago, lai mēģinātu pārliecināt Trampu mīkstināt tirdzniecības karu, visdrīzāk rezultātu nepanāks. Pašreizējo noskaņu ASV biznesa cilvēku aprindās vislabāk raksturo citāts: “Nobody knows anything.”
Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.
Sabiedriskā kārtā strādāju par Latvijas-ASV Tirdzniecības kameras Līdzprezidentu: www.latvianchamber.com
Pārējos mana bloga ierakstus, rakstītus kopš 2015. gada vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.
Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!
Par Trampa pirmajām nedēļām un kā Latvijai tikt pie labiem darījumiem.
Posted on 4. februārī, 2025. Komentējiet
Kopš pirms pāris nedēļām atgriezos ASV, ar neatslābstošu interesi cenšos sekot Trampa valdības politiskajiem un ekonomiskajiem lēmumiem, kuri tiek izziņoti nepārtraukti un bagātīgā klāstā. Tā šajās brīvdienās visi televīzijas kanāli runā par to, ka no februāra sākuma tiek noteikta 25% ievedmuita Kanādas un Meksikas precēm, un ar papildu 10% tarifu tiek apliktas visas ASV ievestās preces no Ķīnas. Trampa iepriekšējā administrācija gan noslēdza jaunu brīvās tirdzniecības līgumu ar Meksiku un Kanādu, bet tā vien šķiet, ka Trampam iepriekš noslēgtie līgumi nešķiet saistoši un viņš steidz īstenot vēlēšanu laikā dotos solījumus un izteiktos draudus. Tiesa jau pāris dienas pēc tarifu izziņošanas pienāk jaunas ziņas, ka tarifu piemērošana Kanādai un Meksikai ir atlikta uz vienu mēnesi. Acīmredzot šāda spiediena izdarīšana ir daļa no sarunu taktikas. Ja iepriekšējās Trampa valdības laikā daudz kas šķita haotisks un nepārdomāts, tad šobrīd ir sajūta, ka tiek realizēts rūpīgi pārdomāts un ilgi perināts plāns. Būtu ļoti interesanti uzzināt šī plāna detaļas, bet tās mēs nezinām, tādēļ atliek vien turēt ausi pie sliedes un rūpīgi sekot notikumiem. Skaidrs gan, ka gala mērķis ir palielināt ASV (vai Trampa draugu) bagātību un ietekmi pasaulē – Make America Great Again.
Eiropas Savienībai ir pozitīva tirdzniecības bilance ar ASV – tā eksportē par aptuveni 160 miljardiem dolāru vairāk preču nekā importē. Tādēļ domāju, ka tas ir tikai laika jautājums, kad ar ievērojamām ievedmuitām tiks aplikti arī Eiropas eksportētie produkti. Latvijas ražotāju preces ASV sadārdzināsies par šo ievedmuitas apjomu un līdz ar to mūsu konkurētspēja ASV tirgū attiecībā pret vietējā ražojuma produktiem samazināsies. Tikmēr Tramps laipni smaida televizoru ekrānos un skaidro: “Mēs gribam draudzēties ar visiem, bet ja vēlaties biznesu ASV, nāciet pie mums un atveriet savas fabrikas šeit.” Paredzu, ka ASV kontraktražotājiem gaidāmi labi laiki, jo daudzi ārzemnieki centīsies produktu ražošanu pārcelt uz ASV, taču to varēs izdarīt tikai uzņēmumi, kuru pārdošanas apjomi ir pietiekami lieli un kuru ražotos produktus iespējams salīdzinoši viegli nodot ārpakalpojumu ražotājiem. Visiem mazajiem gaidāmi grūti laiki – nāksies samierināties ar daudz mazākiem pārdošanas apjomiem vai arī aizvākties no ASV tirgus.
Tikmēr Latvijas presē lasu, ka mūsu valdība aktīvi strādā pie likumdošanas izmaiņām, lai piesaistītu Latvijai kriptovalūtu uzņēmumus. Tikšot atcelts nerezidentu 3% kriptovalūtu darījumu transakciju nodoklis, un tas padarīšot Latviju par pievilcīgu vietu, kur bāzēties attiecīgās nozares uzņēmējiem, jo novērsīšot dubultu aplikšanu ar nodokļiem – uzņēmēja mītnes zemē un Latvijā. Starp citu, februāra beigās Denverā notiks liela kriptokonference, uz kuru sabrauks visi nozīmīgākie nozares spēlētāji. To uzzināju no sava skvoša partnera, kurš man pastāstīja par savu panākumiem vainagoto ceļu no panīkuša un demotivēta Denveras jurista līdz daudzsološam kriptouzņēmējam, kurš ir arī šīs konferences organizētājs. Skvoša partneris izpelnījās manu labvēlību, jo izrādījās gan Aranet sensoru, gan arī mūsu jaunāko radona gāzes detekcijas sensoru cienītājs, un izstāstīja, ka kriptouzņēmēju aprindās Aranet esot pazīstams un iecienīts produkts, jo digitālie nomadi rūpējoties par savu veselību un produktivitāti. Ja nu vēlaties apmeklēt mūsu jauko piekalnu pilsētu, tad šeit ir saite uz konferenci: https://www.ethdenver.com/ . Kopumā konferences pasākumi ilgs trīs nedēļu garumā un līdztekus galvenajai konferencei, tiek organizēti aptuveni 200 blakus pasākumi. Pagājušajā gadā konferencē piedalījās 35 tūkstoši dalībnieki. Lai kļūtu par šī pasaules pirmā ranga notikuma sponsoru ir jārēķinās ar tēriņiem diapazonā starp 70 000 – 300 000 dolāru. Tā ka par vērienu variet spriest paši. Visa šī gaismā varu sacīt, ka ideja par kriptouzņēmēju atbalstu nav zemē metama, tomēr, pirms parūpēties par šādu eksotisku uzņēmēju kategoriju, būtu jāatrisina daudz nozīmīgāka problēma. Patreizējā Latvijas likumdošana pakļauj dubultiem nodokļiem pavisam tradicionālus ASV investorus. Ja Latvijas uzņēmums izmaksā dividendes savam ASV īpašniekam, tad vispirms tiek samaksāts uzņēmuma peļņas nodoklis Latvijā un pēc tam no saņemtajām dividendēm pēc pilnas summas ir jānomaksā nodoklis arī ASV, kamēr Latvijas rezidentiem šāds dubults nodoklis jāmaksā nav. Problēmu varētu atrisināt, izmainot likumdošanā dividenžu nodokļa klasifikāciju, bet tas prasa likuma izmaiņas Saeimā. Par dividenžu nodokļa problēmu ar Finanšu ministriju ir runājusi gan Ārvalstu investoru padome, gan Amcham, gan Latvian-American Chamber of Commerce, bet problēma joprojām atrisināta nav. Tikmēr uzreiz pēc Trampa stāšanās amatā visas ASV vēstniecības esot saņēmušas norādījumus pirmām kārtām parūpēties par ASV investoru interešu aizsardzību. Domāju, ka nav grūti uzminēt, ka ASV investoriem nelabvēlīga nodokļu likumdošana nekādi nelīdzēs atrast kopīgu valodu ar patreizējo ASV administrāciju, no kuras lielā mērā ir atkarīga gan Latvijas drošība, gan arī ekonomiskā attīstība. Aizejošā Baidena administrācija mums nezināmu iemeslu dēļ izslēdza Baltijas valstis no to valstu skaita, uz kurām no ASV atļauts importēt mākslīgā intelekta infrastruktūru tehnoloģijas. Jaunā Trampa administrācija uz starpvalstu attiecībām skatās caur darījumu prizmu. Ļoti ceru, ka mūsu valdība apzinās radikālo situācijas maiņu un intensīvi strādā pie formālu un neformālu komunikāciju kanālu izveides un rūpējas par to, lai Latvijai tiktu iespējami izdevīgāki darījumi, kuru skaidrs priekšnoteikums ir signāls, ka ASV investori šeit tiek gaidīti.
Es vadu “www.saftehnika.com” Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.
Par SAF “IoT” bezvadu sensoriem “Aranet” lasi šeit: www.aranet.com.
Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.
Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!
Par to, kur mūs var aiznest Straume
Posted on 14. janvārī, 2025. Komentējiet
Kopš agras bērnības man patīk kino un viss ap to. Tādēļ pievienošos vispārējai sajūsmai un došu savu artavu “Straumes” apdziedāšanā, tikai nedaudz no ASV un biznesa skatpunkta.
Tā vien šķiet, ka Latvijas pastāvēšanas vēsturē animācijas filma “Straume” varētu kļūt par starptautiski visaugstāk novērtēto kultūras sasniegumu. Filmas panākumi slēpjas tajā, ka gandrīz katrs var sevi asociēt ar tās varoņiem. Arī mana dzīve ir negaidītu pavērsienu pilna, piemēram, uznāk Covid-19 vai kāda cita liksta un visi privātie un biznesa plāni sagriežas kājām gaisā! Kāds liels klients bankrotē, palicis parādā ievērojamu naudas summu, un ej nu izkārpies, domā, kā nenogrimt dzelmē, vai gaidi kādu vali, kurš tevi varbūt izglābs! Tāpat kā kaķītis, arī mēs nākotni paredzēt nevaram, bet svarīga ir uzņēmība, spēja pielāgoties, ķepuroties un komandas atbalsts! Mūsu ģimene nesen sarīkoja kino vakaru, un pat mana divus gadus vecā mazmeita ar neatslābstošu interesi noskatījās visu filmu, lai arī ļoti pārdzīvoja par pārbaudījumiem, kuri skāra kaķīti. Mana mamma, viņas vecvecmāmiņa, gan mūs sabāra un teica, ka filma neesot domāta tik maziem bērniem.
Gintam Zilbalodim ir izdevies radīt neiedomājami skaistu un interesantu darbu, kurš ir aktuāls gan jaunam, gan vecam un pilnīgi jebkuras tautības un ticības cilvēkam. Turklāt, baudot filmu otrreiz, pamanīju vairākas detaļas, kuras palaidu garām, skatoties to pirmoreiz uz lielā ekrāna. Jau decembrī “Straumi” rādīja arī visos lielajos Denveras kinoteātros, kas ASV ir nebijis notikums. Vairāki Denveras kaimiņi filmu noskatījās, un mēs saņēmām cildinošas atsauksmes. Es turēšu īkšķi, lai martā “Straume” kļūtu par pirmo latviešu “Oskara” laureāti, bet arī ar “Zelta globusu” un vairāk nekā piecdesmit citām balvām filma nešaubīgi jau ir sasniegusi Latvijas kino virsotnes. Tagad tikai jāprot izmantot šo unikālo iespēju valsts atpazīstamības veidošanā un jāpaceļ kino nozare jaunā līmenī.
Es strādāju ar dažādu tautību darbiniekiem, bet līdz šim darba iekšējos pasākumos esmu izvairījies uzbāzties ar Latvijas kultūras pērlēm, vienīgi ilgus gadus saviem amerikāņiem rīkoju novusa turnīrus, bet tas laikam īsti nepieder pie kultūras pērles definīcijas. “Straume” ir izņēmums – iepazīstināšu ar to mūsu ASV darbiniekus un izmantošu iekšējās apmācībās un kolektīva saliedēšanas pasākumos.
Jau iepriekš esmu rakstījis, ka viens no Latvijas izaicinājumiem ir valsts atpazīstamības veicināšana ārzemēs. Ar pārliecību varu runāt par ASV, jo tur dzīvoju. Pajautājiet uz ielas “random” cilvēkam, ar ko viņam asociējas Latvija, un lielākajā daļā gadījumu saņemsiet pretī apmulsušu un tukšu skatienu. Visi var pateikt kaut ko par Zviedriju – ABBA, “Ericsson”, skandināvu dizains, labklājība un brīvais sekss, un katrs varēs atbildēt pēc savas gaumes un pieredzes. Bet Latvija vairuma apziņā vienkārši neeksistē.
Atbraucot uz Latviju, mani vienmēr sajūsmina mūsu mākslinieku augstais līmenis un arī milzīgā dažādo kultūras notikumu pieejamība. Mūsu zemē netrūkst izcilu talantu, valsts bagātīgs atbalsts kultūrai ir nacionālās identitātes un latviskās dzīvesziņas jautājums. Bet pasaules virsotnes sasniedz vien retais, un visbiežāk jau, pārceļoties vai nu uz ASV, vai kādu turīgu Eiropas valsti, redzamākie piemēri ir operdziedātāji un mūziķi, bet nekļūdīšos, teikdams, ka ārzemes ir pilnas ar latviešu māksliniekiem, jo Latvijā viņiem ir par šauru – tirgus ir mikroskopisks. Un pat visizcilākais augstu pacelties nevar. Ja Latvijas kino ir viens burbulis, tad vienā pašā Losandželosā to ir vismaz desmit – tā man stāstīja kāds man ļoti labi zināms Ņujorkā dzīvojošs latviešu kinomākslinieks. Latvijā karjeras kāpnēm vien daži pakāpieni, kamēr ASV var kāpt un kāpt bez gala.
Latvijā valsts atbalsts kultūrai ir ļoti liels – cilvēki mācās un apgūst dažādas mākslinieciskās prasmes no bērnības līdz augstskolai pilnīgi uz valsts rēķina, turklāt mums arī ir kritiskā masa ar kultūras cilvēkiem, lai nodrošinātu patiešām augstu līmeni.
Es domāju, ka valstij vajadzētu meklēt veidus, kā veicināt uz eksportu orientētu mākslas darbu radīšanu, t.i., tādu, kuri uzrunātu pasaules auditoriju un būtu saprotami ne tikai mums pašiem. Šeit labs piemērs ir “Straume”. Vairāk “straumju” veicinātu Latvijas atpazīstamību, ļautu Latvijai un iesaistītajiem māksliniekiem pelnīt naudu ārzemēs un kopumā nestu Latvijai lielāku pārticību. “Straumes” panākumi ir “vienradzis” un vienreizēja iespēja, lai kaut ko darītu šajā virzienā. Ja es būtu valdības vadītājs, noteikti pacenstos kopā ar Ekonomikas un Kultūras ministriju un LIAA izveidot plānu, lai šo mirkli izmantotu Latvijas mākslas eksporta veicināšanai, ārzemju investīciju piesaistei kino nozarei un Latvijas vārda nešanai pasaulē. Arī Dienvidkoreja pirms 50 gadiem bija Āzijas nabadzīgais un tālais stūris, bet tagad ir labas gaumes, “cool” filmu, mūzikas un tehnoloģiju citadele. Tas nenotika nejauši, tas bija mērķtiecīgs un ilgstošs daudzu viņu valdību darbs.
Gintu Zilbalodi nešaubīgi gaida lieliskas karjeras iespējas, un mēs ar nepacietību gaidīsim nākamo filmu, taču jāņem vērā, ka “Straumes” radītā iespēja var arī būt unikāla, un kurš gan šogad atceras pagājušo pāris gadu “Oskaru” nominantus un pat laureātus?
Es vadu “www.saftehnika.com” Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.
Par SAF “IoT” bezvadu sensoriem “Aranet” lasi šeit: www.aranet.com.
Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.
Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!
Par ASV vēlēšanu iznākumu un kas no tā Latvijai?
Posted on 18. novembrī, 2024. 1 komentārs
Kas pie jums tur Amerikā notiek? Šo jautājumu pēdējās dienās no paziņām Latvijā dzirdu jo bieži! Paradoksāli, bet Kolorādo štatā un Denverā nekas īpašs, vismaz vēlēšanu sakarā, nenotiek. SAF Tehnikas ofiss atrodas Aurorā – Denveras piepilsētā, kuru pieminēja daudzviet pasaulē, jo Trampa kampaņās baumoja, ka tur plosās Venecuēlas mafija un bandas savā varā ir pārņēmušas dzīvojamo māju kompleksus. Var jau būt, ka mafija kaut kur arī plosījās, taču es neko tādu tur neredzēju un arī nepazīstu nevienu, kurš kaut ko tādu būtu redzējis. Arī vietējie ziņu avoti to norakstīja kā pārspīlētu preses pīli. Ieslēdzot ziņas, rodas iespaids, ka Amerikā nemitīgi notiek masu apšaudes vai migranti ēd mierīgo iedzīvotāju mājdzīvniekus, bet realitāte uz zemes ir pavisam citāda – dzīve mierīgi rit savu gaitu un nekas satraucošs un uzmanību piesaistošs te parasti nenotiek.
Daži gudrinieki tagad saka apmēram tā – “es jau pirms četriem gadiem teicu, ka…”, vienīgi šādi pareģi nezin kāpēc uzrodas tieši nākošajā dienā pēc negaidītā notikuma. Tagad tiek racionalizēts – Baidenam vajadzēja izstāties daudz ātrāk, demokrātiem vajadzēja noorganizēt kārtīgu priekšvēlēšanu atlasi, utt. Es vēlēšanu dienas pievakari aizvadīju mājas ballītē, televizoru neieslēdzu un arī interneta ziņu lapās centos neskatīties, bet vienalga – kaut kur ap deviņiem vakarā jau bija skaidrs, ka Harisa, visticamāk, ir zaudējusi. Mūsu amerikāņu ciemiņi bija tik šokēti, ka nespēja valdīt asaras, bet es viņus mierināju, stāstot, ka esmu uzaudzis PSRS un man ir plaša pieredze, kā izdzīvot autoritāros režīmos, un esmu gatavs ar viņiem tajā dalīties. Nelikās gan, ka tas viņus spētu mierināt.
Mans darba kolēģis Niks ir ap 25 gadus jauns puisis, diezgan tipisks “Z paaudzes” pārstāvis. Sāku apspriest ar viņu vēlēšanu iznākumu un vaicāju, par ko viņš balsoja. Viņš atbildēja, ka vispār nav gājis uz vēlēšanām, bet, ja viņu tomēr kāds ar varu piespiestu, tad viņš balsotu par Trampu. “Bet kāpēc tu balsotu par to meli un notiesāto kriminālistu?” es vaicāju. “Bet, protams, par viņu – mana ģimene ir ļoti bagāta. Tramps mums samazinās nodokļus un nečakarēs galvu ar visādiem likumiem un noteikumiem, ko mums darīt. Mēs zinām, ka Tramps ir maita, bet mums pie viņa klāsies labāk.” Šāds bija visādi progresīva un izglītota jaunieša viedoklis par Trampu un vēlēšanu iznākumu, un, šķiet, ka šāds sentiments jauno čaļu starpā arī izšķīra vēlēšanu iznākumu.
Aptaujas vēl neilgi pirms vēlēšanām paredzēja daudz sīvāku cīņu, bet amerikāņu vēlētājs pateica, ka grib Baltajā namā spēcīgu rīcības cilvēku. Harisa neuzvarēja pilnīgi nevienā “zilās sienas” svārstīgajā štatā. Lai cik paradoksāli tas izklausītos, vienīgā demogrāfiskā grupa, kurā Harisai gāja labāk nekā Baidenam pirms četriem gadiem, bija vēlētāji vecuma grupā virs piecdesmit gadiem, savukārt Tramps pārliecinoši paņēma jaunos vīriešus – vecumā no 18-30 gadiem.
Savu lomu gan jau ka nospēlēja arī izmaiņas mediju pasaulē – Harisa iztērēja reklāmās aptuveni 3 x vairāk nekā Tramps, taču Tramps un viņa “čaļi” JD Vanss un Masks atnāca pie Joe Rogan uz podkāstu nedēļu pirms vēlēšanām, un tos noklausījos pat es, kurš Roganu pirms tam nekad nebija klausījies. Protams, lielu lomu nospēlēja arī Masks ar savu X platformu un visai nekautrīgo balsu pirkšanu.
Aptuveni šādas izjūtas un sentiments pārņem, skatoties uz ASV vēlēšanām “no iekšpuses”. Bet ko šis viss nozīmē Latvijai? Mums no ASV visvairāk ir vajadzīga drošība un pēc tam plecs ekonomikas attīstībā. Skaidrs, ka attīstīt demokrātiju un būvēt pilsonisko sabiedrību Trampa Amerika mums nepalīdzēs, bet gan jau, ka ar to mēs gluži labi tiksim galā paši. Daži latviešu diplomāti ASV man teica, ka ar Trampa administrāciju gandrīz vai esot bijis strādāt vieglāk, nekā vēlāk ar Baidenu. Te gan jāatceras, ka Trampa pirmajā administrācijā vismaz sākumā strādāja gluži normāli republikāņi, kamēr otrais kabinets jau atsevišķos preses izdevumos tiek dēvēts par “Tramp Cabinet of Curiosities”. Domāju, ka neviens Latvijā nevar pateikt, “vai Tramps mūs sargās”, tāpēc vienīgais, ko varam darīt, ir censties veidot attiecības ar Eiropas kaimiņiem, bruņoties paši, attīstīt arī savu militāro ražošanu un tomēr nepamest novārtā arī attiecības ar ASV.
Galvenais, kas mani baida attiecībā uz ekonomiku, ir “Trampa tarifi”. Pagājušo nedēļu pavadīju atvaļinājumā Francijā, niekojoties ar vīnu garšošanu. Bieži no vīnu tirgotājiem dzirdēju ieteikumu: “Jūs dzīvojat ASV? Varam atsūtīt, būs par 20% VAT tiesu lētāk, tik pasteidzieties nopirkt, kamēr Tramps nav uzlicis mūsu vīniem 30% ievedmuitu, kā tas bija iepriekšējā reizē!” Saprotams, ka tas pats var notikt arī ar telekomunikāciju iekārtām un sensoriem, ražotiem Latvijā, un tad SAF Tehnikas bizness ASV varētu palikt pavisam bēdīgs, ja vien neatveram te savu rūpnīciņu. Savukārt, ja Tramps uzliek 30% ievedmuitu visām Ķīnas precēm, bet Latviju atstāj mierā, tad varbūt arī dzīve nebūs nemaz tik slikta un šeit nu mūsu politiķiem vajadzētu sākt enerģiski rosīties un tirgoties.
Šajā sakarā man šķita simpātiskas mūsu ekonomikas ministra Valaiņa ASV vizītes laikā paustās idejas, ka Latvija varētu palīdzēt ASV tehnoloģiju kompānijām apkarot Eiropas pārbirokrātisko “red tape”, un, iespējams, ka no šāda plāna kaut kas arī varētu sanākt, it īpaši, ja izdotos ASV kompānijas piedabūt arī kaut ko atvērt un investēt Latvijā, taču viena lieta ir pateikt un pavisam cita izdarīt, un tad jāsāk būtu ar birokrātijas apkarošanu pašā Latvijā, kas, manuprāt, ir ārkārtīgi samilzusi problēma, kuru patreizējie politiķi nav spējīgi atrisināt, un šeit nu vairāk kā jebkad ir vajadzīgi cilvēki, kuri spēj “ķert peles” un kustēties ātri.
Es vadu “www.saftehnika.com” Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.Par SAF IoT bezvadu sensoriem “Aranet” lasiet šeit: www.aranet.com.Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.
Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!
Par robotu kariem un Latviju Amerikā
Posted on 23. oktobrī, 2024. Komentējiet
Rakstu, kā ierasts, lidmašīnā, šoreiz atceļā no Vašingtonas uz Denveru. Vašingtonā tikko noslēgusies gada lielākā militāro tehnoloģiju izstāde “Army USA”, kuras ietvaros manis pārstāvētā Latvijas–Amerikas tirdzniecības kamera organizēja Latvijas–ASV aizsardzības dronu simpoziju. Ar Latvijas vēstniecības Amerikā laipnu atbalstu konference notika vēstniecības mājīgajās telpās. Konferences mērķi bija sapulcināt ASV Latvijas uzņēmumus, kuri nodarbojas ar militārām autonomām ierīcēm, palīdzēt tiem nodibināt vajadzīgos kontaktus un iedrošināt uzsākt darbību ASV, kā arī popularizēt Amerikā Latvijas vadīto un daudzu sabiedroto valstu atbalstīto dronu koalīciju, kuras galvenais nolūks ir apgādāt Ukrainu ar droniem. Pozitīvs ieguvums bija arī dziļāku kontaktu iedibināšana starp Aizsardzības un Ārlietu ministrijas ierēdņiem un Latvijas dronu nozares flagmaņiem.
Maijā, kad uzsāku šī pasākuma rīkošanu, teicu sev – ja uz ASV atbrauks 5 uzņēmumi no Latvijas un Latvijas vēstniecībā mēs sapulcināsim kādus 20 dalībniekus, tad uzskatīšu, ka saiets ir savu mērķi sasniedzis. Kad pienāca pasākuma diena, reģistrējušies bija pāri par astoņdesmit dalībniekiem, bet no Latvijas uz ASV atbrauca un konferencē piedalījās trīspadsmit uzņēmumi.
Arī milzīgajā “Army USA” izstādē bija vērojams uzkrītošs autonomo iekārtu ražotāju skaita pieaugums. Teju trešdaļā stendu varēja apskatīt lidojošas, braucošas un peldošas uzpariktes, kuras spēj izspiegot vai iznīcināt, kalpojot frontes karavīriem par palīgiem vai autonomi pārvarot lielus attālumus. Visa spēle šeit ir gan iegūtās informācijas precizitātē, gan arī misiju mērogā, operativitātē un izmaksās. Notiekošais Ukrainā rāda, ka mūsdienu karos uzsvars pārvirzās uz robotu armijām, tādēļ valstis, kuras būs attīstījušas savas industrijas un spēs šādas iekārtas ražot un darbināt, atradīsies drošākā situācijā nekā tās, kurām būs jāpaļaujas uz ārējiem piegādātājiem. Šie apsvērumi arī bija galvenais iemesls, kādēļ ASV galvaspilsētā rīkojām šo lielisko Latvijas uzņēmumu saietu.
Oktobris Latvijas biznesiem kopumā pagājis ASV zīmē, jo vēl tikai pirms dažām nedēļām notika arī Valsts prezidenta un ekonomikas ministra vizītes vairākās ASV pilsētās, kuras pavadīja visai ievērojamas Latvijas uzņēmēju delegācijas. Mūsdienu sociālo tīklu piedāvājums gluži labi ļāva sekot līdzi vizīšu interesantākajiem notikumiem.
Desmit gadu laikā, kopš dzīvoju Denverā, šī bija lielākā Latvijas delegācija – uz vairākām dienām atbrauca gan ekonomikas ministrs, gan arī kādu divdesmit uzņēmēju grupa. Man bija iespēja visus interesentus uzņemt “SAF Tehnikas” Denveras birojā un izstāstīt savu “Amerikas iekarošanas” stāstu, bet mūsu Latvijas–Amerikas tirdzniecības kamera kopā ar Denveras Pasaules tirdzniecības centru sarīkoja gluži pieklājīgi apmeklētu Latvijas biznesa forumu. Latvijas uzņēmēju ārvalstu tūrēs ierasta ir “vārīšanās savā sulā”, jo ir grūti organizēt jēgpilnas tikšanās ar apmeklējamās valsts uzņēmējiem. Lai sarīkotu šādu tikšanos, pirmkārt, pašam biznesmenim ir jāzina, ar ko tas vēlas tikties un kādu rezultātu panākt, bet, lai pie šādas saprašanas nonāktu, iepriekš jāveic pamatīgs izpētes darbs – ja tev ir padomā kāds eksportējams produkts, tad jāsaprot, kādi konkrētajā tirgū ir spēlētāji un spēles noteikumi un kā attiecīgais tirgus funkcionē, un tikai tad, ja šāda apjauta ir, var sākt meklēt savu vietu un domāt par partneriem un darījumiem. Nereti reizēs, kad ārzemju braucienos ierodas liela uzņēmēju grupa, šādi braucieni atgādina t.s. “fishing expedition”: dalībnieki ne visai labi pārzina savas laivas un makšķeres, nemaz nerunājot par zivīm, kuras tie atbraukuši ķert, uz attiecīgo upi, tādēļ arī vizītēs vislielākā iespēja ir satikties ar konsultantiem, grāmatvežiem vai juristiem, jo tiem vismaz ir skaidrs, ka jebkurš ārzemnieks ir viņu potenciālais klients. Latviešu vizīšu rīkošanu arī apgrūtina fakts, ka Latvija ASV ir mazpazīstama – “vidējais” Amerikas uzņēmējs par Latviju neko nav dzirdējis. Lai situāciju uzlabotu, nepietiek strādāt “uz diasporu”, ir jāveicina Latvijas atpazīstamība “mērķa tirgū”. Par Korejas ceļu no Dieva aizmirstas “čuhņas” uz “Korean Cool” jau rakstīju šajā bloga ierakstā: https://bergsblogo.com/2024/04/02/the-birth-of-latvian-cool/. Lai sekmētos eksportā, Latvijai ir jāsaņemas uz kaut ko līdzīgu. ASV tirgū ir populāri vairāki Latvijas produkti: “Stoli” degvīns, “Mikrotik” datu maršrutizētāji, “Aranet” gaisa kvalitātes mērītāji, “Zabbix” tīklu vadības programmatūra, taču lietotāji tos nesaista ar Latvijas vārdu. Varbūt mūsu valsts tēla veidotājiem ir laiks lielāku uzsvaru likt uz stāstu par mūsdienīgiem produktiem?
Oktobris ir gandrīz jau garām – Latvijas uzņēmēji un politiķi izvagojuši ASV. Bet kas tālāk? Kā mēs zināsim, ka lietas iet uz labo pusi? Mana ASV iekarošanas panākumu mēraukla būtu trīs līdz piecu gadu laikā ASV atvērti vēl kādi divdesmit uzņēmumi kā “SAF Tehnika”. Mūsu gada apgrozījums ASV ir ap divdesmit miljoniem, un šeit nodarbinām mazliet zem divdesmit cilvēkiem. Ticiet man, ja ASV būtu divdesmit šādi uzņēmumi, pretī Latvijā būtu tūkstošiem labu darbvietu un izcili vērtīgs biznesa kontaktu tīkls. Valdībai tad varbūt nevajadzētu celt nodokļus vai “iebraukt” otrā pensijas līmeņa uzkrājumos. Turklāt, ja uzņēmumi savstarpēji sadarbotos, ieguvēji būtu Latvijas iedzīvotāji. Ja viena pati “SAF Tehnika” Denverā ir diezgan būtiski ietekmējusi šejienes diasporas dzīvi un dinamiku, iedomājieties, kāds varens spēks visā ASV būtu divdesmit šādi uzņēmumi! Tieši šī ideja arī iedvesmo mani darboties Latvijas–Amerikas tirdzniecības kamerā, organizēt pasākumus un apvienot ASV puses latviešu uzņēmējus un profesionāļus, jo kopā mēs esam liels spēks un varam izdarīt daudz vairāk nekā katrs atsevišķi.
Skeptiķi varētu sacīt, ka sapņot jau nevienam nav liegts, bet ko valdība var praktiski izdarīt, lai šādi divdesmit uzņēmumi ASV rastos? Pirmkārt, es domāju, ka jāturpina rīkot uzņēmēju un politiķu vizītes. Jo vairāk pūļu tiks ieguldīts to rīkošanā, piesaistot “vietējos”, jo labāks būs rezultāts. Otrkārt, uzņēmēji ir jāmudina vērt vaļā filiāles. Tūrisms ir laba lieta, bet nekas nedod lielāku stimulu tikt pie pelnoša biznesa kā “foot on the ground” un apmaksājami ikdienas rēķini mērķa valstī. Treškārt, un varbūt tas ir pat svarīgākais, – valdībai ir jānosaka eksports kā prioritāte un ierēdņiem jāatbalsta uzņēmēji eksporta veicināšanā, kā arī lielie valsts uzņēmumi ir jāvirza uz eksportu – katrs TET vai LMT, vai “Latvenergo” aiz sevis uz eksporta tirgu atvilks desmitiem mazāku uzņēmumu, un kopā veidosies spēks. Uzskatu, ka tieši šāda eksporta ētosa radīšana ir mūsu vadošo uzņēmēju un politiķu pienākums, kas ir pat svarīgāks par bezgalīgajām diskusijām par viena vai divu procentu nodokļu pārcelšanu no vienas izmaksu ailītes citā.
Pavisam drīz, 29. oktobrī plkst.18.00 pēc Latvijas laika, ekonomikas ministra Viktora Valaiņa un “Latvenergo” vadītāja Mārtiņa Čakstes Denveras vizītes atziņas tiks pārspriestas “Mini-Spotlight” vebinārā (angļu valodā). Jebkurš interesents par baltu velti var reģistrēties https://latvianchamber.wildapricot.org/event-5905502 un piedalīties sarunā, vēlāk būs pieejams arī pārraides ieraksts. Šādu “Mini-Spotlight” semināru rīkošana pieder pie eksporta un sadarbības ētosa stiprināšanas, tādēļ aicinu pieslēgties visus, kuriem tas rūp!
Es vadu “www.saftehnika.com” Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.
Par SAF IoT bezvadu sensoriem “Aranet” lasiet šeit: www.aranet.com.
Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.
Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!
Par jumtiem un ASV Prezidenta vēlēšanām
Posted on 2. septembrī, 2024. Komentējiet
Būtiska priekšvēlēšanu tēma ASV ir inflācija un pārtikas preču cenas.
Rakstu šo vēstījumu ASV Labor Day nedēļas nogalē, kura iezīmē vasaras beigas un aktīvākās rudens darbu sezonas sākumu, kā arī piešķir iespēju vēl pirmdienā nedaudz palaiskoties, ģimenes un draugu lokā pagrilēt gaļu, iedzert alu un pabaudīt dažādus citus mazos dzīves prieciņus, no kuriem arī veidojas laimīga dzīve.
Visu pagājušo nedēļu mūsu Denveras priekšpilsētas ieliņā klaudzēja āmuri un melnīgsnēji darbarūķi klaigāja spāņu valodā jau no septiņiem rītā līdz pat tumsai un turpināja to darīt arī brīvdienās. Pie mūsu mājas durvīm savukārt vismaz divreiz dienā klauvēja celtnieku aģenti un stāstīja, ka “maijā bijusi briesmīga krusa un viņi par baltu velti varot piedāvāt jumta inspekciju.” Jau paguru skaidrot, ka jumta inspekciju noorganizēju jau maijā, uzreiz pēc tās briesmīgās krusas, un ar jumtu man viss ir tik kārtībā, cik nu vien var būt. Jāpiebilst, ka Kolorādo štatā tiešām maijā un jūnijā mēdz būt tādas krusas, ka no debesīm krīt ledus gabali pingponga bumbiņu lielumā, kas netaupa ne automašīnas, ne arī māju jumtus, un tāpēc arī apdrošināšana mājām un automašīnām šeit ir reizes desmit dārgāka nekā Latvijā, bet iedzīvotāji Denverā vienalga apdrošināšanu pērk nesalīdzināmi aktīvāk nekā Latvijā. Un droši vien pareizi dara, jo kaimiņa jumta nomaiņa izmaksāja tikai nedaudz zem trīsdesmit tūkstošiem dolāru.
Visa šī rosība, kā arī televīzijā nenogurstoši drillētā Andersona logu un durvju firmas reklāma mani pamudināja pievērsties mitekļa uzlabošanai un uzrakstīt e-pastu un palūgt piedāvājumu mājas dārza durvju pārbūvei. Pēc uzrakstītā e-pasta saņemu zvanu jau tajā pašā dienā, un septiņos vakarā pie mūsu mājas durvīm stāv pārdevēja Anna, kura apskata iecerēto darbu plānu un nekavējoties izveido “visu ietverošu” fiksētas cenas piedāvājumu, kurš, saprotams, ir ASV mērogiem atbilstoši sālīts. Tā kā pats vadu pārdošanu, tad man vienmēr patīk iztaujāt citu firmu pārdevējus. “Tu droši vien strādā tikai uz komisijām, fiksētu algu viņi tev nemaksā?”, es saku Annai. “Jā, tā tas ir, bet labos laikos var labi nopelnīt, vienīgi jāprot plānot savas finanses, jo ziemā logus un durvis maina reti, līdz ar to ienākumi vasarā ir daudz lielāki. Es logus tirgoju jau piecus gadus – Andersons ir laba kompānija, daudz ziedo labdarībai un cilvēki ir ļoti labi ”, stāsta Anna. Mani pašu vienmēr aizrauj amerikāņu pārdevēju nepagurstošais optimisms un krampīgā neatlaidība, lai arī lielākajai daļai šādu darbinieku vienīgā samaksa ir kādi 3-5% no sanestajiem darījumiem – pieredzējuši pārdevēji ar klientu bāzi dzīvo labi, bet iesācēji vismaz pāris gadus cieš badu. Saku, ka redzēju viņu reklāmu TV, uz ko Anna atbild, ka tagad viņu reklāmas tik bieži vairs redzēt nevarēšot, jo TV reklāmu cenas gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu dēļ esot uzskrējušas debesīs, un par tām neviens vairs nevarot atļauties maksāt.
2024. gada vēlēšanu gadā gan Tramps, gan arī Harisa iztērēs savās kampaņās virs miljarda dolāru katrs, un šāda izmēra budžeti ļoti ietekmē reklāmas tirgu. Vēl jūnija beigās man pietika spēka paskatīties Trampa un Baidena TV debates vien apmēram 3 minūtes, pēc tam es izslēdzu TV un nodomāju, ka šajā reizē bez kādām šaubām uzvarēs Tramps un atkal kļūs par ASV Prezidentu. Tomēr Holivudas scenāristi pacentās un uzrakstīja šim seriālam tādu turpinājumu, ka nu visas kārtis ir sajauktas un neviens nevar paredzēt vēlēšanu iznākumu. Atkal ir interesanti skatīties TV “runājošās galvas” , sekot partiju konventiem un lasīt analītiskus viedokļu rakstus masu medijos.
Nikija Heilija, republikāņu kandidāte, kura īsu mirkli spēja konkurēt ar Trampu par Republikāņu partijas nomināciju, paziņoja, ka vēlēšanās uzvarēs partija, kura pirmā izvirzīs jaunu kandidātu, jo ASV tauta ir nogurusi izvēlēties starp diviem astoņdesmitgadīgiem večukiem, vairums grib svaigas asinis.
Ja seko šai loģikai, tad lielākas izredzes ir Kamalai, kura ievēlēšanas gadījumā šajā amatā būs pirmā sieviete, turklāt vēl indiešu un afroamerikāņu izcelsmes, ko viņa savā kampaņā un runās uzsvērti neafišē, kā galvenos kritērijus šā amata piemērotībai izceļot savu raksturu, principus un dzīves pieredzi. Piemēram to, ka viņa ir bijusi Kalifornijas ģenerālprokurore un tieši tādus žuļikus kā Tramps likusi aiz restēm.
Ja vēl 2017. gadā man šķita, ka Trampa ievēlēšanas gadījumā notiks kas briesmīgs un es ļoti pārdzīvoju, ka netika ievēlēta Hilarija Klintone, tad tagad sevi pieķeru pie domas, ka mani šo vēlēšanu iznākums satrauc daudz mazāk. Protams, protams – mēs zinām: par Trampu saka, ka viņš ir klauns un ne visai labs cilvēks, bet tajā pašā laikā viņš arī spēja radīt to “sense of urgency”, kas ļāva izdarīt daudzas lietas un diezgan radikāli mainīt ASV ārpolitiku un ekonomisko politiku, un vairākus Trampa ieviestos principus demokrāti nemaz nesteidz mainīt. Pirms dažām dienām iznāca Trampa nacionālās drošības padomnieka H.R. McMaster grāmata “At War With Ourselves – My Tour Of Duty in the Trump White House”. Iesaku to palasīt visiem, kuriem interesē, kā funkcionē ASV ārpolitikas mašinērija un kā ir bijis strādāt Trampa komandā viņa pirmā termiņa sākumā.
ASV vēlēšanās vienmēr ir aktuāls jautājums, kā dzīvos tauta. Tādēļ nav brīnums, ka abi kandidāti koncentrējas uz ekonomiskiem jautājumiem – kas notiks ar pārtikas un degvielas cenām, kādi būs nodokļi, vai būs darbs, cik maksās zāles un vai dzīve būs droša un pārtikusi. Piedāvātie risinājumi ir visai atšķirīgi – Tramps grib aplikt visu importu ar 10-20% ievedmuitu un samazināt nodokļus, kamēr Kamala uzskata, ka ir jāveicina konkurence, “jāgrauj karteļi” un “jāpalielina nodokļi korporācijām un miljardieriem.” Mums Latvijā, protams, svarīgākais jautājums ir, kurš prezidents mūs labāk aizsargās, un vismaz vārdos Harisa ir pārliecināts “ērglis” un demokrātijas aizstāvis un diktatoru savaldītājs, kamēr Tramps demonstratīvi koķetē ar visai apšaubāmu principu valstu vadoņiem.
Savā prezidentūras laikā Tramps paspēja iecelt amatos daudzus konservatīvos tiesnešus, un tas ir iemesls, kādēļ, neraugoties uz viņa morāli pretrunīgo personību, viņu ļoti atbalsta konservatīvi un reliģiozi noskaņoti vēlētāji, kāda ir arī liela daļa ASV trimdas latviešu sabiedrības. Vēlētāji saprot, ka tieši Prezidents nosaka, kādi būs tiesneši, un tas savukārt ietekmē jautājumus par vārda brīvību, abortiem, ieročiem, imigrāciju un vēlēšanu tiesībām. Jautājumus, kuri nav vienkārši un kas ļoti šķeļ un polarizē sabiedrību.
Šobrīd izskatās, ka tautas noskaņojums virzās par labu Harisai, bet ļoti daudz izšķirs 10. septembrī plānotās kandidātu debates, kuras, esmu pārliecināts, skatīsies rekordliels iedzīvotāju skaits, ieskaitot arī mani.
Tikmēr augošie kampaņu tēriņi palielina televīziju peļņu, bet SAF Tehnikas nozīmīgākie klienti ASV ir tieši televīzijas, kuras šogad labi nopelnīs un modernizēs savu infrastruktūru, neatkarīgi no tā, kurš apmetīsies uz dzīvi Baltajā namā uz vismaz nākošajiem četriem gadiem.
Es vadu www.saftehnika.com Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.
Par SAF IoT bezvadu sensoriem “Aranet” lasiet šeit: www.aranet.com.
Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.
Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!
Par “Mātes pienu” Denverā jeb amerikāņu manierēm.
Posted on 30. aprīlī, 2024. Komentējiet
Savā iepriekšējā rakstā https://bergsblogo.com/2024/04/02/the-birth-of-latvian-cool/ solīju pastāstīt par filmas “Mātes piens” pirmizrādi Denverā un tagad arī šo solījumu pildu!
Lielākā daļa cilvēku ir piedzīvojuši sajūtu, kad tu esi kāda pasākuma organizators, pasākums milzu tempā tuvojas un kaut kur vēdera augšpusē savelkas tāda bailīga kņudoņa – pasākums izgāzīsies, neviens uz to neatnāks un mēs būsim lūzeri!
Aptuveni šāda izjūtu gamma pārņēma filmas “Mātes piens” Denveras pirmizrādes organizatorus īsu brīdi pēc tam, kad bijām pateikuši, ka šo pasākumu organizēsim. Lai arī formālais organizators bija Latvian – American Chamber, tomēr rīkošanā iesaistījās daudzi cilvēki un organizācijas un vismaz Denverā ir grūti novilkt robežu, kur sākas kamera un beidzas baznīca vai latviešu kultūras centrs, jo realitātē jau tie ir apmēram vieni un tie paši cilvēki, kuri darbojas visur.
Bet atpakaļ pie Ināras Kolmanes filmas, kas uzņemta pēc Noras Ikstenas grāmatas motīviem. Vienkāršākais risinājums filmas izrādīšanai būtu bijis to parādīt Denveras latviešu centra kopējo tusiņu telpā uz TV ekrāna. Izmaksas būtu zemas un gan jau savi 20-30 centra čaklākie apmeklētāji arī atnāktu paburzīties un pie reizes arī noskatītos filmu. Mūsu organizatoriskajos pūliņos Rubikons tika pāriets mirklī, kad izrādījās, ka pateicoties Edijas un viņas bosa Zaka sakariem, varam par nieka $500 dabūt 200 cilvēku ietilpīgu īstu kino zāli un arī foajē uz visu vakaru, pie tam ne šādā tādā nomales ūķī, bet jaunā un pilsētā kinomīļiem zināmā kinoteātrī “Sie Center”, kurš laipni piekrita arī tirgot mūsu speciālā seansa biļetes.
Bet atgriežamies pie stāsta sākuma – esam situācijā, kad no tradicionālajam sponsoriem esam savākuši pietiekamu “sēklas” naudu, lai nofinansētu mākslinieču ierašanos, filmas izrādīšanas tiesības un pašu glauno kinoteātri ar divsimt tukšiem krēsliem. Un sākas nākamie uztraukumi – cik cilvēki vispār tādā Denverā uz šādu pasākumu atnāks? Kā un kur mēs to reklamēsim? Labi, visām mūsu latviešu organizācijām ir savi meilniglisti, bet rets ir pasākums uz kuru atnāk vairāk kā 30-40 cilvēki, lai piepildītu kino zāli, ar latviešiem nepietiks – pasākums jāreklamē arī citās kopienās un vispārīgai amerikāņu publikai.
Viens no veidiem, kā reklamēt pasākumu, ir stratēģiskās vietās izlikt reklāmas plakātus ar biļešu iegādes QR kodiem, kur plakātu izlikšanas process man atgādināja seno padomju laika kino filmas “Pie bagātās kundzes” ainas ar politiskās aģitācijas plakātu slepeno lipināšanu. Procesa laikā iemācījos dažādus jaunus vārdiņus. Piemēram, “Community Board” ir ziņojumu dēlis, kur katrs var izlikt savu plakātiņu bez īpašiem ierobežojumiem. Denveras ikoniskā grāmatnīca “Tattered Cover “ nesaskatīja nekādas problēmas šo afišu izlikšanā, pārdevējs vēl vēlīgi apskatīja plakātus un noteica “good luck with your marketing efforts.” Arī pats kinoteātris ļāva izlikt filmas plakātus, bet tikai pasākuma dienā un arī kino seanss tika nosaukts par “Special event”, lai pasvītrotu to, ka kino nekādu atbildību par notikuma saturu un kvalitāti neuzņemas.
Citu jaunu vārdu es iemācījos Denver Athletic club – tas ir daļēji sporta un lielā mērā sociāls iestādījums, kura biedrs esmu jau deviņus gadus, klubam ir pāri par 3000 biedriem un man, saprotams, šķita, ka šī būtu gana laba vieta, kur pareklamēt arī mūsu filmu. Šeit es arī iemācījos terminu “Member’s Special Interests” un izdzirdēju striktu frāzi “we don’t advertise members special interests”. Kluba dažādās atbildīgās darbinieces mani viļāja kā karstu kartupeli un sūtīja hierarhijas kāpnēs līdz pašam Ģenerālmenedžerim Maikam, kurš iejūtīgi skaidroja, ka kādreiz klubā esot bijis “Community Board”, bet kādi nejauceņi to esot nelietīgi izmantojuši un tāpēc mīļā miera labad viņi nolēmuši, ka labāk, ja šajā prestižajā sociālajā klubā notiktos tikai strikti kontrolētas un moderētas sociālas aktivitātetes, nedod dievs, ja sociālām aktivitātēm būtu kaut mazākā politiskā smaciņa, kāda filmai ar anglisko nosaukumu “Soviet Milk” nešaubīgi piemīt. Sapratu arī, ka, lai izpelnītos tiesības kaut ko noteikt kluba sociālajā dzīvē, man mazliet jāpakāpjas pa hierarhijas kāpnēm – nepietiek tikai regulāri sportot, jāprot sadraudzēties arī ar īstajiem cilvēkiem.
Vēl atsevišķs stāsts bija ar Džeremiju – Denveras Fox televīzijas ziņu “enkuru”. Ar Džeremiju man gluži nejauši iznāca iepazīties mazliet pirms Covid – viņš taisīja sižetu par Baltijas valstīm un bija Linkedin uzodis, ka Denverā ir Latvijas firma SAF Tehnika un nāca mani intervēt. Diemžēl Covids viņa iecerēto Latvijas apmeklējumu izjauca, bet viņa e-pasts bija saglabājies, un to arī liku lietā, cerību spārnots, ka neliels sižets vai jau toreiz plānotā intervija ar Noru Ikstenu viņa ziņu pārraidē mūsu kino zāli piepildītu bez mazākajām problēmām. Liela bija mana sajūsma, kad Džeremijs arī atsaucās un apsolīja interviju noorganizēt un arī ierasties uz pašu kino seansu. Intervijas un televīzijas sižeti gan diemžēl palika tikai solījumos, jo “minor family problems” esot viņam patraucējušas izpildīt solīto. Vai nu tur bija “family problems”, vai atradās kādas interesantākas tēmas, par kurām stāstīt, to es nekad neuzzināšu, bet viens ir skaidrs – reklamējot pasākumu bez reklāmas budžeta vislabāk strādāja draugu, kaimiņu un darba kolēģu uzaicināšana. Tieši šādi cilvēki arī veidoja mūsu auditorijas “amerikāņu” daļu.
Laikā, kad notika “Mātes piena” pirmizrāde Denverā, notika arī vēl cits ievērojams notikums ASV kino industrijā. Savu pēdējo sēriju piedzīvoja gandrīz divdesmit gadus izrādītais TV seriāls “Curb Your Enthusiasm”, tā autors un galvenais varonis ir Losandželosā dzīvojošais komiķis Larry David, viņš arī viens no cita ikoniska seriāla “Seinfeld” līdzautoriem. Šis ir seriāls par Larija dzīvi un par amerikāņu manierēm. Par to, vai stāvot rindā bufetē pēc ēdiena, ejot ar šķīvi otro reizi, jāstājas rindas galā, vai tomēr vienreiz rindu izstāvējušie drīkst doties pa taisno pēc ēdiena. Par suņu kaku savākšanu piemājas zālājā un par to cik briesmīgi ir nokļūt “chain chat” – kādā whatsapp grupā, kur visi kaut ko raksta un kādas atbildes sagaida. Seriāls ir par visu un par neko un “Mātes piena” filmas izrādes organizēšana mani ieveda šajā amerikāņu manieru pasaulē un ļāva uzzināt dažu labu nerakstītu likumu un iemācīties dažus jaunus vārdu savienojumus.
Noslēgumā liekas, ka jāpastāsta, ka kino zāles lielākā daļa tomēr aizpildījās, un, ņemot vērā gan sponsoru ieguldīto, gan arī izpārdotās biļetes, pasākums organizatoriem beidzās pat ar nelielu finansiālu plusu. Lai arī filma tika rādīta latviešu valodā ar angļu subtitriem, tomēr pēc filmas skatītāji nebeidza uzdot jautājumus un nemaz nesteidzās mājās, un gan Nora, gan Ināra bija ļoti harizmātiskas un interesantas stāstnieces. Varu tikai novēlēt Latvijas filmu veidotājiem un finansētājiem domāt ne tikai par filmu uzņemšanu, bet arī par profesionālu reklamēšanu ārzemēs un galvenais jau iedabūšanu populārajās video straumēšanas platformās. Tas raugoties no ASV skatu punkta, sniegtu ļoti būtisku pienesumu Latvijas tēla popularizēšanā.
Foto no labās puses: Vineta Berga, pasākuma vadītāja; Ināra Kolmane, filmas režisore; Nora Ikstena, grāmatas autore; Jānis Bergs, raksta autors
Es vadu “www.saftehnika.com” Ziemeļamerikas filiāli un lielāko daļu laika pavadu Denverā, Kolorādo štatā, ASV.
Par SAF IoT bezvadu sensoriem “Aranet” lasiet šeit: www.aranet.com.
Pārējos mana bloga ierakstus vari izlasīt šeit: http://www.bergsblogo.com.
Ja lasītais patika, nekautrējies un padalies ar saviem draugiem!
bergsblogo 
Jaunākie komentāri